|
|
gen. |
saķerties sastrīdēties; salēkties sastrīdēties; sarauties saķildoties; ķert (за что-л., ko); tvert (за что-л., ko); saķert (за что-л., ko); satvert (за что-л., ko); ķerties klāt (за что-л., kam); pieķerties (за что-л., kam); saķerties (сцепиться); sarauties (sar.); saskrieties (sar.); salēkties (sar.) |
fig. |
saķerties (sar.) |
nonstand. |
lēkt kājās (вскакивать); uzlēkt kājās (вскакивать); trūkties (вскакивать, kājās); uztrūkties (вскакивать, kājās) |
|
|
gen. |
ķert; tvert; grābt; kampt; sagrābt; pakampt; nogrābt; dabūt (получить — болезнь); saprast (понять); aptvert (понять); saistīt (о вяжущих веществах); nogrābt saķert; noķert; paķert; sagrābt ko; sakampt; saķert; satvert; uzķert |
construct. |
savienot (скрепить) |
fig., inf. |
uztvert (понять); uzķert (понять, sar.) |
inf. |
noķert (получить — болезнь, sar.); sagrābt (постичь кого-л. — о болезни); sagūstīt |
nonstand. |
nokampt |