|
|
| gen. |
kļūt mīksts (стать мягким); kļūt mīkstāks (стать мягче); atmaigt (ослабеть, утихнуть); atsilt (ослабеть, утихнуть) |
| fig. |
aprimt (ослабеть, утихнуть); mazināties (ослабеть, утихнуть); kļūt lēnāks (стать менее суровым, parcilvēku); kļūt rāmāks (стать менее суровым, parcilvēku); atmaigt (стать менее суровым, parcilvēku) |
| ling. |
palatalizēties |
|
|
| gen. |
padarīt mīkstāku (сделать более мягким); padarīt mīkstu (сделать мягким); atvieglot (ослабить, умерить); atvieglināt (ослабить, умерить); remdēt (ослабить, умерить); remdināt (ослабить, умерить); mīkstināt (сделать более мягким) |
| fig. |
mīkstināt (ослабить, умерить); iežēlināt (кого-л., kādu); likt atmaigt (кого-л., kādam); mīkstināt kāda, kādam sirdi (кого-л.); remdēt kāda, kādam dusmas (кого-л.); padarīt kādu lēnāku (кого-л.); padarīt kādu rāmāku (кого-л.); padarīt kādu maigāku (кого-л.) |
| ling. |
mīkstināt (līdzskaņus); palatalizēt |
