|
|
gen. |
izspraukties (сквозь что-л.); izspiesties (сквозь что-л., kam cauri); izlauzties (сквозь что-л., kam cauri); aizspraukties (напр., к выходу, piem., līdz izejai); aizspiesties (напр., к выходу, piem., līdz izejai); aizlauzties (напр., к выходу, piem., līdz izejai) |
inf. |
aizspiesties līdz kādai vietai; iespraukties (куда-л., ar lok.); iespiesties (куда-л., ar lok.); ielauzties (куда-л., ar lok.) |
nonstand. |
nogrūstīties (прошататься); nodauzīties (прошататься, sar.) |
|
|
gen. |
iegrūst (куда-л.); iestumt (куда-л.); izgrūst (сквозь что-л., kam cauri); izstumt (сквозь что-л., kam cauri); aizgrūst (до какого-л. места, līdz kādai vietai); aizstumt (до какого-л. места, līdz kādai vietai) |