|
|
gen. |
izkustēties; mīņāties (в нерешительности, zināmu laiku); nomīņāties (в нерешительности, zināmu laiku) |
inf. |
izvingrināties (пройтись, прогуляться); izvingrināt locekļus (пройтись, прогуляться); izlocīt locekļus (пройтись, прогуляться) |
|
|
gen. |
mīcīt (напр., глину, zināmu laiku); nomīcīt (напр., глину, zināmu laiku); mīstīt (лён, zināmu laiku); nomīstīt (лён, zināmu laiku); paisīt (лён, zināmu laiku); nopaisīt (лён, zināmu laiku) |
|
|
gen. |
iespiest (продавить); ieliekt (продавить); izspiest (продавить) |
inf. |
izvingrināt (дать размяться, locekļus); izlocīt (дать размяться, locekļus) |