|
|
gen. |
iekritis |
|
|
gen. |
iebrukt iegāzties; izkrist eksāmenā (на экзамене); izgāzties piem., eksāmenā (напр., на экзамене); iegāzties (упасть в какое-л. отверстие, piem., bedrē); ievelties (упасть в какое-л. отверстие, piem., bedrē); iekrist (упасть в какое-л. отверстие, piem., bedrē); iebrukt (обрушиться); iegrūt (обрушиться) |
fig. |
iekrist |
fig., inf. |
izgāzties (потерпеть неудачу, sar.) |
inf. |
iegāzties (во что-л.); pazust (пропасть); palikt (пропасть) |
nonstand. |
izbrukt kaut kam cauri (сквозь что-л.) |
|
|
gen. |
iegāzt (обрушить, jumtu, tiltu u.tml.); izgāzt piem., eksāmenā (напр., на экзамене) |
fig., inf. |
izgāzt cauri (sar.) |
nonstand. |
aizvelties (пройти медленно, garām) |
|
|
gen. |
izkrist cauri (sar.) |