|
|
gen. |
ārprātīgā; prātu zaudējusī; prātā jukusī; jukusī (sar.); trakā; nenormālā |
|
|
gen. |
traucēt (кому-л., чему-л., ko); kavēt (кому-л., чему-л., ko); samaisīt (перемешать, промешать); pārmaisīt (перемешать, промешать); izmaisīt (размешать); apmaisīt (размешать); iztraucēt kādu (кому); pabikstīt ogles; pamaisīt (напр., кашу); parušināt ogles (угли) |
inf. |
pačakarēt ogles (угли) |
|
|
gen. |
jucis (сумасшедший, sar.); nenormāls; jukušais (sar.) |
inf. |
ārprātīgs; jucis; sajucis prātā |
|
|
gen. |
kļūt ārprātīgam; sajukt (sar.); jukt prātā; zaudēt prātu; kļūt nenormāls |
inf. |
sajukt prātā |
|
|
fig., inf. |
būt ķerts sar. (uz ko); būt traks sar. (uz ko) |
|
|
gen. |
iztraucēt (потревожить, ko); neļaut (не дать возможности, kam) |
|
|
fig., inf. |
ķerts sar. (uz ko) |