|
|
gen. |
iekārtot (завести обстановку, piem., dzīvokli, istabu); skatuviski noformēt (пьесу, lugu); noorganizēt (устроить); apšmaukt (обмануть, sar.); piešmaukt (обмануть, sar.); apvest ap stūri (обмануть, sar.); iekārtot mēbelēt (меблировать) |
fig. |
sarīkot (устроить) |
nonstand. |
apspēlēt (обыграть); apstrādāt (обмануть, sar.) |
|
|
gen. |
apkrauties (поставить что-л. вокруг себя, ar ko); sagādāt sev mēbeles (обзавестись мебелью); iegādāties mēbeles (обзавестись мебелью) |
inf. |
iekārtoties (обзавестись мебелью) |
|
|
gen. |
nostādīt visapkārt (что-л. чем-л., kam ko); apstatīt (что-л. чем-л., ko ar ko) |
|
|
gen. |
nolikt sev visapkārt (чем-л., ko); aplikt sev visapkārt (чем-л., ko) |
|
|
nonstand. |
pārspēt (кого-л., ko); aizsteigties garām (кого-л., kam) |
|
|
gen. |
aplikties ar ko (sar.) |
|
|
nonstand. |
apstrādāt sar. (piem., kāršu spēlē) |