|
|
| gen. |
izmēļoties; izčaloties |
| inf. |
izrunāties; iztērzēties; iztriekties |
|
|
| gen. |
ierunāt (пластинку, skaņu platē); sarunāt daudz; sapūst ko sastāstīt (что, чего) |
| ethnogr. |
apvārdot (заклинаниями) |
| inf. |
aprunāt (на кого); piestāstīt; sarunāt ko (что, чего); sastāstīt (что, чего) |
| nonstand. |
apvārdot ko (напр., на воду) |
|
|
| gen. |
sarunāt (что-л., чего-л., ko); sastāstīt (что-л., чего-л., ko); pierunāt (что-л., чего-л., ko); piestāstīt (что-л., чего-л., ko) |
|
|
| inf. |
aprunāt (на кого-л., kādu); apmelot (на кого-л., kādu) |
