|
|
| gen. |
ieņemt; sākt nodarbināt (kādu, kāda prātu); aizņemt (заполнить); ieņemt vietu; amatu; nodarbināt (дать занятие); pakavēt kādam laiku (кого-л.) |
| inf. |
aizņemties |
|
|
| inf. |
ieņemt ko (что) |
|
|
| gen. |
patapināt aizņemties (у кого) |
|
|
| gen. |
pievērsties (кем-чем); sākt nodarboties (приступить к чему-л., чем-л., ar ko); ķerties (pie kā); stāties (pie kā); padomāt (parko); sākt degt (напр., о костре, piem., par ugunskuru); iedegties (напр., о костре, piem., par ugunskuru); sākt sārtoties (о заре, parrīta blāzmu, rītausmu); iekvēloties (о заре, parrīta blāzmu, rītausmu); sākt aust (об утре, дне); uzaust (об утре, дне); ataust (об утре, дне) |
| inf. |
aizsvilties (пламенем) |
|
|
| inf. |
sākt nodarboties (с кем-л., ar kādu); sākt strādāt (с кем-л., ar kādu — palīdzot, piem., mācībās) |
|
|
| gen. |
piegriezt vērību (кем-л., чем-л., kam); pievērst uzmanību (кем-л., чем-л., kam) |
|
|
| fig. |
ieinteresēt (кого-л., kādu); modināt interesi (кого-л., kādā) |
|
|
| gen. |
aizņemties (у кого-л., no kāda) |
|
|
| gen. |
pakavēt kādam laiku (развлечь) |
